Marta vidū apritēja gads, kopš Dzīvie serumnīca no Rīgas atceļoja uz Sēliju, Bebreni.
Šis gads ir bijis ļoti transformējošs – gan man pašai, gan vietai, uz kuru atnācu, gan mājai. Visi mācījāmies sadzīvot, iekārtoties, sajust viens otru un saprasties. Jo katrs jau ir personība, arī vieta un māja.
Tie, kuri brauca ciemos uz seruma-krēma pagatavošanas meistarklasēm, zina kā mums te izskatās, ka māja ir sena un daudz darba vēl darāms. Taču, ja man vaicātu, vai es darītu kaut ko tādu vēlreiz – protams, jā! Atkal un atkal.
Nedaudz bažījos kā būs ziemā... bet nekas, esmu dzīva par dzīvāku Dažkārt ziemā bez traktora no mājas ārā netikt, jo putenis ceļu uz māju paslēpis tik meistarīgi, lai neviens to neatrod, un tualetē sniegs saklājis segas kā sniega karalienes tronī... Protams, es ļoti novērtēju dabas spēku rūpes un humoriņu. Taču visumā jāsaka, ka šeit pasaule ir cita. Es esmu ļoti pateicīga, ka varu šeit būt.
Un atkal ir pavasaris... un atkal sākas viss no gala. Katrs aplītis ir savādāks, katrs pa spirālīti ved augstāk un augstāk. Pretī sapņiem, sev pašam un kam ļoti labam.
Comments